Dziedātāja Marina Rebeka: Milānas “La Scala” Gala koncertā esmu daļa no lielas puzles
Inta Zēgnere: Vai uz La Scala leģendārās skatuves ir viegli dziedāt?
Marina Rebeka: Te dziedāt ir vienkāršāk nekā Parmā, jo Parmas publika ir briesmīga. Arī La Scala publika ir tāda, jo mēdz izsvilpt tos dziedoņus, kuri nav pa prātam. Kopš savas pirmās uzstāšanās vienmēr biju gatava, ka dzirdēšu “bū” vai svilpienus. Tomēr viss allaž beidzies labi, stāvovācijas bija arī solokoncerta beigās, un mani tas ļoti aizkustināja. Man nekad nav bijis grūti dziedāt uz šīs skatuves, piepildīt zāli.
Kā būs 7. decembrī, kad publikas zālē nebūs?
Tā bija arī 30. novembrī Florences Teatro del Maggio, kad dziedāju pirmizrādi 30. Verdi operā „Otello” un debitēju Dezdemonas lomā. Zālē atradās tikai pāris cilvēki. Bija ļoti daudz video kameru un tiešā translācija televīzijā ar 70000 skatītāju. Un tas ir daudz vairāk, nekā būtu redzējuši izrāžu laikā teātrī. Protams, trūkst publikas enerģētikas. Arī uztraukums nezūd gan tiešraides dēļ, gan tādēļ, ka jauna loma. Tā ir liela atbildība.
Vai jau izveidojies priekšstats, kā koncerts 7. decembrī notiks? Vai mēģinājumos bija, katram liekot savu puzles gabaliņu kopējā zīmējumā?
Jā, esmu daļa no puzles. Visus kolēģus pat nesatikšu, jo katram atvēlēts savs laiks ierakstam. Par tērpiem koncertam ir īpašs stāsts, jo itāļu slavenākie modes nami iesaistījušies un vēlas, lai visi solisti būtu izcili apģērbti. No trim uzlaikotajiem Dolce Gabbana tērpiem vienu izvēlēsies koncerta tērpu mākslinieks Džanluka Falaski. Man izveidojusies sadarbība ar šo burvīgo itāļu modes namu.
Jums un Kristīnei Opolais šajā koncertā būs jādzied Čočosanas ārija no Pučīni operas Madama Butterfly.
Šo āriju izvēlējās maestro Rikardo Šaijī un par to es mazliet izbrīnījos, jo šo lomu vēl neesmu dziedājusi un nezinu, kad tā būs manā repertuārā. Čočosanas āriju dziedāju kā piedevu savā solokoncertā La Scala.
Kura būs nākošā skatuve pēc Milānas La Scala, kas Jūs gaidīs?
Ja viss būs labi, tad tai būs P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Lielā zāle, kur man paredzēts solokoncerts 21. Decembrī ar programmu, kuru dziedāju La Scala, Tulūzā un Cīrihē. Ja saņemšu vīzu, tad došos uz Maskavu 21. Ja nē, tad nākamā skatuve būs Montekarlo un burvīgā, grūta un brīnišķīga lomā Ž. Masnē operā “Taīda” janvāra beigās. Tad, cerams, Parīze ar Dž. Verdi „Trubadūru”. Jācer, ka viss atkal atgriezīsies normālā apritē.